Zane Šmite: Kā palīdzēt bērnam specializēties sportā un neizdegt no pārslodzes?

Zane Šmite ir sporta fizioloģe, KAIZEN GYM diagnostikas speciāliste un Latvijas Universitātes pasniedzēja

Bērnu sportā vecāku loma ir daudz lielāka, nekā bieži vien šķiet. Kā palīdzēt bērnam attīstīties sportā bez pārslodzes? Kad specializēties vienā sporta veidā? Un kā nepazaudēt prieku kustēties?

Par šiem jautājumiem sarunājamies ar sporta fizioloģi, Latvijas Universitātes pasniedzēju un fizisko darbaspēju diagnostikas speciālisti Zani Šmiti, kura ikdienā strādā gan ar sportistiem, gan ar cilvēkiem, kas vēlas uzlabot savu veselību un fizisko formu. 

Galvenās atziņas vecākiem:

• Līdz 12 gadu vecumam bērnam vēl nevajadzētu specializēties vienā sporta veidā. Dažādība attīsta atlētiskumu.

• Nedēļas organizēto treniņu stundu skaits nedrīkst pārsniegt bērna vecumu gados.

• Bērnam ir nepieciešams arī brīvais laiks kustībai bez treniņu struktūras.

• Vecākiem bieži jāuzņemas “menedžera loma”, koordinējot treniņu slodzes un komunikāciju ar treneriem.

• Bērnībā svarīgākais nav medaļas, bet veselīgs pamats fiziskajai attīstībai.

Saruna

Kāds bija tavs ceļš līdz sportam?

Ja skatās no malas, daudzi varētu pieņemt, ka es uzreiz aizgāju basketbolā, jo esmu gara. Basketbols manā dzīvē tiešām parādījās – dažreiz aizbraucu uz spēlēm vai palīdzēju komandai, kad pietrūka spēlētāju.

Tomēr patiesībā mans ceļš sākās ar dejām. Bērnībā gāju uz dažādām deju nodarbībām, un kādu laiku pat domāju, ka varētu iet horeogrāfijas virzienā.

Vienlaikus mani vienmēr interesēja arī eksaktās zinātnes. Studijās izvēlējos bioloģiju, kas vēlāk dabiski aizveda uz sporta fizioloģiju. Sports man vienmēr ir bijis tuvs – man patīk būt fiziski aktīvai, bet vienlaikus arī saprast, kā ķermenis darbojas un kā trenēties gudri.

Ar laiku sapratu, ka man patīk palīdzēt arī citiem sasniegt savus mērķus.

Ko tu šobrīd dari savā profesionālajā darbā?

Mana ikdiena sastāv no trim galvenajām daļām.

Pirmkārt, es pasniedzu Latvijas Universitātē maģistra studiju programmā Sporta zinātne. Tur runājam par treniņu procesa monitorēšanu un testēšanu – kā veidot treniņu procesu, lai cilvēks tiešām sasniegtu savus mērķus.

Cilvēkiem šie mērķi var būt dažādi. Kādam svarīgāk ir uzlabot izturību un sirds–asinsvadu sistēmu, citam – attīstīt spēku.

Otra daļa ir pētniecība. Mani interesē gan fizisko aktivitāšu ietekme uz veselību, gan sportiskā snieguma uzlabošana. Piemēram, viens no nesenajiem projektiem bija par prediabēta attīstības modeli – kā uzturs un fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst šīs slimības attīstību.

Trešā daļa ir praktiskais darbs. Strādāju kā fizisko darbaspēju diagnostikas speciāliste sporta un fitnesa centrā Kaizen Gym, kur kopā ar treneriem palīdzam cilvēkiem uzlabot gan veselību, gan sportisko sniegumu.

Man ir svarīgi, lai zināšanas nepaliek tikai akadēmiskajā vidē – tās ir jāspēj pielietot arī praksē.

Kādu lomu tavā dzīvē ir spēlējuši vecāki?

 Vecākiem ir ļoti liela ietekme uz bērna attīstību. Viņi palīdz veidot to, kā mēs skatāmies uz pasauli.

Manā gadījumā vecāki ielika pamatus darba tikumam un atbildībai. Viņi vienmēr ļāva man pašai izvēlēties, ko darīt, bet vienlaikus iemācīja uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.

Mēs arī daudz laika pavadījām kopā, un, domājot atpakaļ, saprotu, cik svarīgs bija šis piemērs.

Ja skatāmies uz bērnu sportu, vecākiem ir ļoti nozīmīga loma. Tieši vecāki nosaka bērna ikdienas struktūru – vai viņš būs fiziski aktīvs, vai viņam būs pietiekami daudz laika atpūtai un dažādām aktivitātēm.

Kādu, tavuprāt, ir ideāls sportista attīstības ceļš?

 Bērnībā ļoti svarīgi ir kustēties un izmēģināt dažādas aktivitātes. Vecāki var būt labs piemērs un palīdzēt bērnam iepazīt dažādus sporta veidus.

Taču nevajadzētu bērnam uzspiest vienu konkrētu virzienu pārāk agri. Ja bērns dara tikai vienu sporta veidu ļoti lielā apjomā, pastāv risks gan pārslodzei, gan izdegšanai.

Bērnībā galvenais ir attīstīt vispārējo atlētiskumu – koordināciju, spēku, kustību prasmes. Uzvaras sacensībās patiesībā kļūst nozīmīgas tikai vēlāk.

Ja bērnam tiek uzliktas pārāk lielas gaidas, tas var novest pie situācijas, kad viņš vienkārši zaudē prieku sportot.

Kāds ir ideāls sportista profils?

Ideālā gadījumā sportists ir gan veiksmīgs sportā, gan attīstīta personība. Taču tas ne vienmēr ir tik vienkārši.

Svarīgi ir, lai cilvēkam būtu plašāks skatījums uz dzīvi. Izglītība šeit ir ļoti nozīmīga – ne tikai diploms, bet arī interese par pasauli un prasme komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Ja visa dzīve ir tikai sports un kādā brīdī karjera neizdodas, tas var būt ļoti smags trieciens. Tāpēc bērniem ir svarīgi attīstīties daudzpusīgi.

Kādi ir lielākie izaicinājumi mūsdienu sportā?

Viens no izaicinājumiem ir nauda, kas arvien vairāk ienāk jauniešu sportā. Piemēram, ASV koledžu sportā jau ir ļoti lielas summas un līgumi.

Kad sportā parādās liela nauda, dažreiz mainās prioritātes. Dažkārt organizācijas vairāk domā par īstermiņa rezultātiem, nevis par sportista ilgtermiņa attīstību.

Tas var radīt risku, ka jaunie sportisti tiek pārāk agri virzīti uz rezultātiem, nevis uz ilgtspējīgu attīstību.

Kādi ir svarīgākie ieteikumi vecākiem?

Bērniem no 6 līdz 12 gadiem attīstības ceļš lielā mērā ir vienāds – neatkarīgi no tā, vai viņi nākotnē kļūs par profesionāliem sportistiem vai vienkārši fiziski aktīviem pieaugušajiem.

Svarīgi ir kustēties dažādos veidos, bet nepārslogot.

Viens vienkāršs princips: nedēļas organizēto treniņu stundu skaits nedrīkst pārsniegt bērna vecumu gados.

Tikpat svarīgi ir tas, lai bērnam paliek laiks:

• brīvām aktivitātēm ar draugiem,
• atpūtai un miegam,
• un pat garlaicībai.

Garlaicība bieži vien veicina radošumu un patstāvību.

Vecākiem jāseko līdzi arī bērna treniņu slodzēm un jākomunicē ar treneriem. Ja informācija netiek nodota, var rasties situācijas, kur bērns vienkārši tiek pārslogots.

Kas tevi motivē ikdienā?

Mani motivē tas, ka man patīk tas, ko daru. Mana ikdiena ir ļoti daudzveidīga – darbs universitātē, pētniecība, darbs ar cilvēkiem. Ir ļoti iedvesmojoši redzēt, ka tavs darbs palīdz citiem – piemēram, kad cilvēkam pazūd sāpes vai uzlabojas fiziskā forma. Protams, katrā darbā ir arī lietas, kuras ne vienmēr gribas darīt. Bet tad es vienkārši atceros, kāpēc vispār to daru. Manuprāt, nav vienas maģiskās formulas ne sportā, ne dzīvē. Katram ir jāiemācās ieklausīties sevī, pieņemt lēmumus un nepārtraukti attīstīties.

Uzzini vairāk par bērnu un jauniešu sportu, noklausoties SQ SPORTS lekciju Zanes Šmites vadībā.