Jānis Leitis: ceļš sportā, pieredze un mācības dzīvei

No olimpiskā stadiona līdz uztura plāniem – saruna par disciplīnu, zinātni un ilgtspējīgu sportista attīstību ar Olimpieti uztura speciālistu Jāni Leiti.

Galvenās atziņas vecākiem

1. Bērna sporta ceļš bieži sākas nejauši – svarīgi ir ļaut viņam izmēģināt dažādas aktivitātes.
2. Vecāku atbalsts ir svarīgs, bet pārmērīgs spiediens var radīt pretēju efektu.
3. Sportista karjera ir īsa, tāpēc katrs lēmums par treniņiem, atjaunošanos un uzturu ir nozīmīgs.
4. Jaunajiem sportistiem šodien lielākais izaicinājums ir informācijas pārbagātība un dezinformācija.
5. Veselīgs dzīvesveids ilgtermiņā balstās uz vienkāršiem principiem – kustību, daudzveidīgu uzturu un līdzsvaru.

Kā sākās tavs ceļš sportā?

Ja domāju par savu sākumu sportā, viss patiesībā sākās bērnībā Carnikavā. Tur netālu no mājām bija BMX trase un tenisa korti. Mans pirmais sporta veids bija BMX, un tieši tur sapratu, ka man sports kā tāds patīk.

Kad sāku mācīties Rīgā un pārcēlāmies uz galvaspilsētu, izmēģināju vairākus sporta veidus – basketbolu, austrumu cīņas. No piektās klases sāku trenēties vieglatlētikā, kas ar laiku kļuva par manu galveno sporta veidu. Kopumā šajā sportā pavadīju apmēram 25 gadus.

Pirmie nopietnie rezultāti parādījās jauniešu vecumā Eiropas sacensībās. Lielais pavērsiens bija uzvara Eiropas U23 čempionātā tāllēkšanā, kas pavēra ceļu uz pieaugušo sportu.

Viens no lielākajiem sasniegumiem manā karjerā ir startēšana Londonas olimpiskajās spēlēs. Pie nozīmīgākajiem panākumiem varu pieskaitīt arī Latvijas rekordu.

Svarīga pieredze bija arī studijas ASV, kur saņēmu sporta stipendiju. Tas bija liels solis gan sportiskajā, gan personīgajā attīstībā.

Vecāku loma sporta ceļā

Vecākiem manā sportiskajā ceļā bija būtiska loma, lai gan viņi paši nebija no sporta vides. Mūsu ģimenē vairāk dominēja akadēmiskā vide – mūzika, māksla un izglītība.

Tomēr viņi saprata, ka aktīvu jaunieti vajag kaut kur virzīt, un sports bija lielisks veids, kā to darīt.

Interesanti, ka mans ceļš uz vieglatlētiku sākās ar mammas kolēģes ieteikumu. Viņa teica, ka man vajadzētu pamēģināt šo sporta veidu, jo es esmu garš, ātrs un labi lecu. Izrādījās, ka viņas vīrs ir sprinta un lekšanas treneris. Aizgāju uz treniņu – un tas bija sākums.

Vēl viens pagrieziena punkts bija pirms Eiropas U23 čempionāta. Vecāki teica, ka varbūt sportam pietiek un jādomā par studijām un nākotni. Tas man kļuva par spēcīgu motivāciju pierādīt pretējo.

Tajā pašā gadā uzvarēju Eiropas čempionātā, un pēc tam vecāku attieksme pret sportu mainījās pilnībā – viņi kļuva par lielākajiem līdzjutējiem.

Kāpēc sporta uzturs ir tik svarīgs?

Kad pats aktīvi sportoju, līdz galam neapzinājos, cik liela nozīme ir uzturam. Tagad, skatoties atpakaļ, saprotu, ka tas varēja būt ļoti svarīgs faktors.

“Sportista karjera ir īsa. Tu esi savā labākajā formā tikai noteiktu laiku.”

Tagad, strādājot ar sportistiem, varu dalīties gan akadēmiskajās zināšanās, gan savā pieredzē. Tas rada uzticību, jo sportisti zina, ka es pats esmu izgājis šo ceļu.

Treniņi un uzturs sportā ir cieši saistīti. Dažkārt pat nelielas izmaiņas uzturā var būtiski uzlabot pašsajūtu un rezultātus.

Kāds ir ideāls sportista stāsts?

Uz šo jautājumu nav vienas pareizas atbildes.

Ja es būtu kļuvis par olimpisko čempionu, iespējams, mana dzīve būtu citāda. Tajā brīdī šķiet, ka sportiskie rezultāti ir vissvarīgākais.

Taču, skatoties atpakaļ pēc gadiem, perspektīva mainās.

Sports man ir devis daudz vairāk nekā tikai rezultātus – studijas Amerikā, draugus, pieredzi un karjeru, kas man patīk.

“Ideālais sportista stāsts katram ir citāds.”

Vienam sports palīdz sakārtot veselību, citam – mentālo stāvokli, vēl kādam tas ir veids, kā pierādīt sev, ka var pārvarēt grūtības.

Ar kādām problēmām pie tevis vēršas sportisti un vecāki?

Visbiežāk pie manis nonāk situācijās, kad treneris ir ieteicis pievērst uzmanību uzturam.

Piemēram, pubertātes laikā jauniešiem var pieaugt svars, kas ietekmē sportisko sniegumu. Trenerim tas rada bažas, jo rezultāti krītas.

Latvijā bieži koncentrējamies uz rezultātu, bet veselības aspekts paliek otrajā plānā.

Ideālais sportista vecāks ir tāds, kurš interesējas par bērna attīstību, bet nav pārlieku uzspiedošs. Pubertātes vecumā pārmērīgs spiediens var radīt pretēju efektu.

Savā darbā bieži veidojam komunikācijas grupas starp sportistu, vecākiem un treneri, lai visi varētu sadarboties kā komanda.

Lielākais izaicinājums sportā šodien

Mūsdienās lielākā problēma ir informācijas pārbagātība.

Internetā un sociālajos tīklos ir milzīgs informācijas apjoms, un jaunajiem sportistiem bieži ir grūti saprast, kas patiešām ir pareizi.

“Informācijas ir ļoti daudz, bet ne visa no tās ir pareiza.”

Tas īpaši attiecas uz uztura bagātinātājiem. Jaunieši bieži sāk lietot dažādus produktus tikai tāpēc, ka kāds komandas biedrs tos lieto.

Taču svarīgākais jautājums ir – vai tas vispār ir nepieciešams.

Kā dzīvot veselīgi ilgtermiņā?

Gan pētījumi, gan personīgā pieredze rāda, ka svarīgākie principi ir diezgan vienkārši.

Pirmkārt – daudzveidīgs uzturs un līdzsvars. Nav nepieciešams perfekcionisms.

Otrkārt – regulāras fiziskās aktivitātes.

Atceros vienu treneri, kurš pat tuvu 90 gadu vecumam katru dienu vingroja, brauca ar velosipēdu un kustējās. Viņam bija skaidra galva un laba veselība.

“Līdzsvars ilgtermiņā ir svarīgāks par perfekcionismu.”

Ja cilvēks rūpējas par savu veselību, viņš var dzīvot mierīgāk un ar lielāku dzīves kvalitāti.

Uzzini vairāk noklausoties SQ SPORTS lekciju Jāņa Leita vadībā.